Pirmajā braucienā ļoti sīvā cīņā, jo pirmais trijnieks arī Latvijas čempionātā ir ļoti spēcīgs, Jānis izcīnīja 3.vietu. Otrais brauciens cīņas ziņā bija vēl spraigāks un interesantāks, jo līdz pat pēdējam aplim cits aiz cita vai, precīzāk sakot, cits blakām citam brauca pirmais četrinieks. Arī Jānis, bet diemžēl tika piedzīvots kritiens vienā no pēdējiem līkumiem, kas liedza sportistam iekļūt labāko trijniekā un, plīvojot rūtainajam finiša karogam, Jānis finišēja 4.vietā, kopvērtējumā liedzot kāpt uz goda pjedestāla un gūt godalgu, taču noteikti palīdzot Latvijai izcīnīt uzvaru komandu ieskaitē Austrumeiropas čempionātā. Latvija komandu ieskaitē izcīnīja uzvaru, aiz sevis atstājot tādas lielvalstis kā Krievija un Baltkrievija.

Arī Latvijas čempionātā motokrosā Jānim ir atzīstami panākumi, jo pēc aizvadītiem četriem Latvijas čempionāta posmiem mazais sinolietis ir 4.vietā, bet minimotokrosā bērniem - augstajā 3.vietā.

Pēdējā spēlē FB Gulbene ar 2:1 uzvarēja MBJSS/Varakļāni komandu. Galarezultātā tomēr ceturtā vieta, jo varakļāniešiem labāki rādītāji savstarpējās spēlēs. Labākā spēlētāja balvu gulbeniešu sastāvā saņēma Kārlis Sudrabs.

Turnīra tabula

                                              Labākie futbolisti

Ņikita Raspopovs, Dāvits Šaluncs (Balvu SC),

Artis Reiniks (Ludzas NSS),

Artis Ikaunieks (MBJSS/Varakļāni),

Kārlis Sudrabs (FB Gulbene).

"Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem 2 miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā. Rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā," stāsta M.Dulle-Sūniņa.

„Šodien apliecinām šo slimnīcu nākotni - ir attīstīta abu slimnīcu infrastruktūra un realizēta vērienīga investīciju programma. Pēdējie divi gadi ir bijuši ļoti svarīgi gan mums, gan kolektīvam, gan arī novada iedzīvotājiem - novērsts abu slimnīcu bankrots un saglabāta darbspējīga slimnīca, nodrošinot ārstu un pakalpojumu pieejamību reģionā. Mēs esam gandarīti un priecājamies par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības attīstību un ceram, ka līdz ar sakārtotu uzņēmuma struktūru un vidi piesaistīsim jaunos speciālistus un ieviesīsim jaunus pakalpojumus, lai padarītu slimnīcu reģiona iedzīvotājiem vēl pieejamāku," stāsta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis norāda, ka „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" vadība ir paveikusi lielu darbu, realizējot tik vērienīgu investīciju projektu. "Mūsdienas ne tikai zālēm un medicīniskām procedūrām ir liela nozīme atveseļošanās procesā, bet būtiska ir arī apkārtējā vide. Ir patiess gandarījums redzēt atjaunotās slimnīcu telpas, kurās ir domāts par pacientu ērtību, piemēram, bērnu nodaļa - ir atbilstoši veidota, skaisti noformēta un mazie pacienti var saņemt ne tikai kvalificētu medicīnisko palīdzību, bet arī jūtas komfortabli. Mēs sagaidām, ka slimnīcās varēs attīstīt jaunus pakalpojumus un piesaistīt speciālistus, lai jaunās telpas tiktu plaši izmantots un iedzīvotājiem būtu iespēja iegūt medicīnisko palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai," saka viņš.

Balvos izveidota operāciju zāle, Gulbenē Steidzamās medicīnas palīdzības punkts

M. Dulle-Sūniņa stāsta, ka Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Domājot par ārstu un pacientu ērtību, plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus - ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Jaunās telpās drīzumā pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Renovētās telpas Gulbenes slimnīcā izveidotas aprūpes un dienas stacionāra nodaļas, kā arī Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts. Papildus tam renovācijas darbu laikā sakārtota vide pacientiem - no jauna uzcelta piebūve, kas nodrošina pieejamību pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām.

Abās slimnīcās ir izveidotas visām prasībām atbilstošas palātas, moderni sanitārie mezgli, jauna efektīva ventilācijas sistēma, gāzu padeves sistēma, visas telpas piemērotas arī pacientiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem. Turklāt visās nodaļās ir pieejamas mūsdienām atbilstošas komunikācijas ātrai savstarpējai saziņai, bet koplietošanas telpās darbojas videonovērošana. Tāpat abās slimnīcās ir notikusi fasādes atjaunošana, un jumta nomaiņa.

Pirms diviem gadiem Gulbenes un Balvu reģionālās slimnīcas bija uz bankrota sliekšņa, kad pašvaldība pieņēma lēmumu izveidot krīzes vadības komandu, lai, izmantojot esošos resursus, varētu nodrošināt slimnīcu turpmāko darbību un attīstību. Rezultātā tika veikta abu slimnīcu restrukturizācija ar mērķi izslēgt abu slimnīcu darbā dublējošās funkcijas un optimizēt slimnīcu darbu, saglabājot medicīniskās aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem.

Tika veikta abu slimnīca restrukturizācija ar mērķi izslēgt abu slimnīcu darbā dublējošās funkcijas un optimizēt slimnīcu darbu, saglabājot medicīniskās aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Tā rezultātā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība strādā atbilstoši jaunajam darbības modelim, saglabājot abās slimnīcās ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanu, Balvos - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ar uzņemšanas nodaļas darbu 24 h diennaktī, bet Gulbenē - dienas stacionāru, plānveida operāciju nodrošināšanu un steidzamās medicīniskās palīdzības sniegšanas punktu ar darba laiku 24 h diennaktī.

Šim maksājumam var pieteikties lauksaimnieki, kuri jau ir uzņēmušies piecu gadu saistības par lauksaimniecības dzīvnieku, kā arī tie atbalsta pretendenti, kuru lauksaimniecības dzīvnieki šogad pirmo reizi atzīti par atbilstošiem ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem.

Lauku atbalsta dienests norāda, ka šogad minēto atbalsta maksājumu var saņemt par Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, kā arī par Latvijas vietējās kazu šķirnes audzēšanu.

Iesniegums reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz līdz 3.septembrim. Ja tas tiks izdarīts līdz 30.septembrim, atbalsta apjoms būs mazāks.

Vaska pieņemšanas vietās, nododot vasku, tiek prasīts dravas un novietnes reģistrācijas numurs, ko dravas īpašnieks iegūst, reģistrējot savu dravu Lauksaimniecības datu centrā. Vasku no centrā nereģistrētām dravām pārstrādei vai maiņai pret mākslīgām vaska plāksnēm nepieņem.

Pārtikas un veterinārais dienests šo iniciatīvu pirms prasību ieviešanas neapsprieda ar Latvijas Biškopības biedrību. Dienests skaidro, ka tas ir veids, kā reģistrētie vaska pārstrādes uzņēmumi nodrošina izejvielu izsekojamību, kā arī to, lai iepirktu kvalitatīvu vasku no Latvijas dravām.

Par demonstrējumu informēs „Klēts" vadītājs Aldis Dukurs un Gulbenes konsultāciju biroja vecākā speciāliste augkopībā Ingrīda Šteinberga. A.Dukurs dalīsies pieredzē arī par citu agrovides pasākumu ieviešanu kooperatīvajā sabiedrībā „Klēts", kā arī aicinās apskatīt bioloģiski vērtīgo zālāju Pededzes un Sitas pļavās.

Tiks runāts arī par aizsargjoslu ievērošanu gar valsts nozīmes ūdenstecēm. Lauku dienā piedalīsies arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece agronomijas zinātņu doktore Līvija Zariņa. Viņa reizē ar demonstrējuma lauka apskati stāstīs par uztvērējaugu lomu nitrātu, fosfātu un citu augu barības vielu noplūdes samazināšanā.

Savukārt I.Šteinberga pēc lauka apskates visus mudinās piedalīties diskusijā par agrovides pasākumu ieviešanas efektivitāti.

„"Klēts parasti neatsaka savu līdzdalību demonstrējumā. Būtībā ne visas saimniecības vēlas tajā piedalīties, jo tas prasa papildu darbu un arī dažādu ierobežojumu ievērošanu. Bieži vien jāveic lieki pārbraucieni no viena lauka uz otru ar lauksaimniecības tehniku. No demonstrējuma lauka dažkārt iegūs mazāku ražu nekā no citām platībām.

Piedalīšanās demonstrējumā ir papildu slogs saimniecībai. Vienu brīdi šiem lauka demonstrējumiem nebija finansējuma, bet pēdējos gados tas atkal ir piešķirts. Demonstrējumi dažādi. Litenē runājam par agrovidi, bet, piemēram, Madonā runājām par tauriņziežu audzēšanu, jo Latvijā vēlas panākt, lai sojas vietā vairāk audzē lopbarības pupas. Mums viss nav jāpērk

Gulbenes novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska "Dzirkstelei" saka, ka laikā, kad sporta skolas internātā ir brīvas vietas, tur var izmitināt arī ar sportu nesaistītas personas.

Turklāt tas notiek likumīgi, jo pašvaldībā ar novada domes lēmumu ir apstiprinātas šāda naktsmītnes maksas pakalpojuma cenas. Individuāliem interesentiem šis pakalpojums maksā dārgāk, lētāka ir cena personu grupām, sākot no 5 cilvēkiem, vēl lētāka, sākot no 11 cilvēkiem un vairāk.

Nepilngadīgai personai maksa par naktsmītni var būt no 4,13 līdz 2,48 latiem, pieaugušajam - no 6,61 līdz 4,96 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ja pakalpojums tiek izmantots nedēļu un ilgāk, var saņemt cenas atlaidi 50 procentu apmērā.

Par izmitināšanu lemj sporta direktors Māris Čakars.

„Sēņu ceļa ideja sākās Varēnā, kas ir slavena ar saviem ikgadējiem sēņu festivāliem un plašiem sēņu pārstrādes uzņēmumiem. Izraugoties šo dabas velti, tiks veidots jauns tūrisma produkts - sēņu ceļš Gulbene - Daugavpils - Ignalina - Varēna. Tajā paredzētas sešas dažādas aktivitātes.

Par aktivitāti „Sēņu folkloras mantojuma darbnīca" ir atbildīga biedrība „Sateka"", stāsta biedrības „Sateka" koordinatore Daiga Gargurne. Minētajā aktivitātē ir paredzēts apkopot vietējo folkloru par sēnēm, septembrī organizēt folkloras mantojuma četru dienu darbnīcu Rankas pagastā, kurā piedalīsies vismaz 48 dalībnieki no projekta sadarbības partneriem. Paredzētas arī vēl citas praktiskas nodarbes.

Par aktivitāti „Sēņu eko darbnīca" gādās daugavpilieši un ilūkstieši. Tiks apkopota informācija par sēnēm, apmācīti meža gidi. Ignalinas reģions organizēs „Sēņu kulināro darbnīcu", bet Varēnas reģions - „Sēņu mājamatniecības darbnīcu". Tās mērķauditorija būs mazie uzņēmēji un mājražotāji, kuri jau pārstrādā vai vēlas uzsākt sēņu pārstrādi. 2014.gada oktobrī projektā trīs valodās tiks izdota arī sēņu kulinārā mantojuma grāmata 2000 eksemplāros.

„Lai izdevumu, kura izstrādes procesā piedalīsies visi sadarbības partneri, padarītu košu, tiks izsludināts arī zīmējumu un fotogrāfiju konkurss skolēniem un jauniešiem. Konkursa galvenā tēma būs sēņu pagatavošanas recepšu ilustrācija. Grāmatā būs ievietots arī tūrisma maršruts Sēņu ceļa garumā, kā arī informācija par piedāvātajām iespējām tūristiem. Viss būs saistīts ar sēnēm, piemēram, pat norādītas labākās sēņošanas vietas," stāsta D.Gargurne.

Tradicionālajā izstādē-gadatirgū no pulksten 9.00 līdz 16.00 piedalīsies un "andelēsies" vairāk nekā 15 Gulbenes novada tirgotāji. Mūsu novada pārstāvju kopīgajā stendā apmeklētāji varēs iegādāties rotas, adījumus, skaistumlietas, dizaina priekšmetus, gleznas, grāmatas, kā arī dažādus sierus, mājas vīnus, medu, sezonas dārzeņus, augļus un ogas. T

irgus laikā notiks arī īpaša izrādīšanās un lielīšanās jeb kultūras "progmāris", kur par priekšnesumu un Gulbenes novada atraktīvu prezentāciju rūpēsies Kāzu muzeja pārstāvji. Savukārt Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs gādās, lai izstādes-gadatirgus apmeklētāji varētu saņemt aktuālāko informāciju par mūsu novada tūrisma iespējām un interesantajiem piedāvājumiem.

Gulbenes novada amatnieku un mājražotāju dalību, kā arī kopīgā stenda izvietošanu izstādē-gadatirgū finansiāli atbalsta Gulbenes novada dome.

Dalībnieki sacentās šādās disciplīnās: dalīšanā, makšķerēšanā, medībās ar loku, medībās ar šķēpu, medību gudrībās, medījuma pārvietošanā, orientēšanās apvidū, šaušanā pa kustīgu mērķi, šaušanā pa stāvošu mērķi, šaušanā pa lidojošu mērķi, šķēršļu pārvarēšanā, vasaras biatlonā un vērtēšanā pēc acumēra. Kopvērtējumā "Jons D" izcīnīja 3.vietu, bet lejasciemiešiem - 30.vieta.

Komandas "Jons D" kapteine Jolanta Kuprovska stāsta, ka komandu konkurence nebija ļoti liela - 66 komandas. "No Latgales bija tikai 1 komanda, jo viņiem gandrīz katru gadu esot jābraucot uz Kurzemi un viņi to, šķiet, nevēlas. Plānots, ka nākamais festivāls notiks vai nu Rēzeknē, vai Litenē, kas ir gatava uzņemt dalībniekus," stāsta J.Kuprovska un piebilst, ka šis pasākums bija izdevies, bija saplānots un notika augstā līmenī.

J.Kuprovska stāsta, ka vasaras biatlonā 1.vieta - Sabīnei Kuprovskai un Emīlam Kuprovskim,
šķēršļu pārvarēšanā 3.vieta - Everitai Vrubļevskai, Aivaram Vrubļevskim un Jurģim Skopānam.
Labus rezultātus uzrādīja šāvēji - Dairis Neilands, Jurijs Prokofjevs, Jānis Irbe, Vilnis Zvirgzdiņš un Ainārs Kuprovskis. Savukārt Sindija Širaka un Einārs Kuprovskis labi mācēja orientēties Dundagas apvidū.

Komanda "Jons D" saka lielu paldies par atbalstu AS "Rankas piens" un maizes ceptuvei "Ķelmēni".
Festivāla rīkotāji ir Latvijas Mednieku asociācija, Dundagas novada dome, Medību saimniecības attīstības fonds, AS „Latvijas valsts meži", sponsori un atbalstītāji.

"Tā kā reģionālais posms notiek pie mums, tad attiecīgi startē daudz komandu no Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas," informē sporta skolas direktora vietniece Gerda Sirmā.
Sacensības notika 18., 30.jūlijā un 6.augustā.

1.posmā A grupā (1996.-1995. dzimšanas gads) 2.vietu izcīnīja lizumnietes Alise Aigare un Laila Melle, B grupā (1998. - 1997. dzimšanas gads) 1.vietā - Gabriella Kallase un Unda Lībere, 3.vietā - Lelde Beāte Ziemele un Krista Arta Gargurne, C grupā (1999.dzimšanas gads un jaunāki) 2.vietā - Signe Sirmā un Veronika Kaktiņa, 3.vietā - Krista Misiņa un Lelde Gavrilko. Savukārt puišiem A grupā 2.vietā ierindojās Artūrs Karulis un Markuss Maltavnieks.

2.posmā C grupā 2.vietā - Krista Misiņa un Kintija Opinsone, B grupā 1.vietā - Gabriella Kallase un Unda Lībere, 3. vietā - Diāna Asatrjana un Maija Smiltniece, A grupā 2.vietā - Alise Aigare un Laila Melle.

3.posmā C grupā 2.vietā - Signe Sirmā un Veronika Kaktiņa, 3.vietā - Kristīne Prockalova un Dita Keiša, B.grupā 1.vietā - Diāna Asatrjana un Maija Smiltniece, 2.vietā - Gabriella Kallase un Unda Lībere, savukārt A grupā 2.vietā - Alise Aigare un Laila Melle.

G.Sirmā stāsta, ka uz finālsacensībām, kas norisināsies augusta vidū, C grupas meitenes mums nebrauks, savukārt finālsacensībās savas spējas parādīs B un A grupas meitenes.

Novada dome arī apstiprinājusi pircējus diviem saviem nu jau bijušajiem īpašumiem. Īpašumu „Ķoderi 1", kas atrodas Tirzā un sastāv no 2,06 hektāriem zemes, tagad par savu sauc akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži". 0,1194 hektāri zemes Gulbenē, Brīvības ielā 37b, tagad par savu var saukt gulbenietis Edgars Piļka.

Plūdu seku likvidācijai vislielākais finansējums - 4381,21 lats - bijis nepieciešams caurtekas un seguma atjaunošanu diviem pašvaldības ceļiem Skola-Līdumi un Zālīši-Vilku purvs Stāmerienas pagastā. Nedaudz mazāk - 3505,08 lati - vajadzīgi Brīvības ielas caurtekas remontam Gulbenē, bet 2639,77 lati - tilta atjaunošanai pašvaldības ceļam ar nosaukumu šoseja P34-Ratenieki, kas atrodas Lejasciemā.

Par 1088,95 latiem vajadzēja atjaunot segumu un nostiprināt nogāzes pašvaldības ceļam Rīdūži-Strēbeles-Rankas pagasta robeža, kas ir Lizuma pagastā. 1075,64 lati lietoti Galgauskā caurtekas un seguma remontam uz pašvaldības ceļa Galgauska-Dzelzceļa stacija. 1044,27 lati bija nepieciešami Pekles ceļa seguma atjaunošanai Stradu pagastā. 952,09 lati bija nepieciešami caurtekas remontam uz pašvaldības ceļa Uriekstes stacija-Kaļvi Rankas pagastā. Par 307,28 latiem Litenes pagastā remontēts Parka ielas segums.

Pagasta svētkos paredzēts sportot un apmeklēt balli. "Lielākoties kopā būsim paši. Tāda ir atšķirība no kapusvētkiem, kad pagastā sabrauc daudz ciemiņu," saka V.Lapiņš. Litenes pagastā ir aptuveni 1000 iedzīvotāju.

Akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters "Dzirkstelei" skaidro, ka Naglenes ceļa asfaltētais posms atrodas Gulbenes pilsētā un ir pašvaldības pārziņā, bet grants ceļa posms ir "Latvijas valsts ceļu" pārziņā. Pienakalns ir Beļavas pagastā.

Bedrīšu iesēdumu labošanai neasfaltētajā posmā tiekot izmantots gan grants, gan šķembu maisījums. Pēc ceļa planēšanas ir iespējams, ka braucoša automašīna var pacelt "brīvās šķembas". Taču šādas problēmas var būt.

Diemžēl arī lēnāka braukšana ne vienmēr līdz, jo kādu akmeni var "pacelt" apdzenoša automašīna.